Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra.
Pedagogu atalgojuma paaugstināšanai nākamā gada budžetā būtu nepieciešami papildu 30,23 miljoni eiro, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē paziņoja izglītības ministre Ina Druviete (V), ziņo LETA.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tādējādi nodrošinot trūkstošo finansējumu pedagogu darba samaksai par pedagogu kvalitātes pakāpēm, ziņo LETA.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija no 2015.mācību gada plāno ieviest jaunu skolotāju darba samaksas modeli.
Problēmu risināšana izglītības sistēmā ir komplekss jautājums, runa nav tikai par algām. Nepieciešams izvērtēt arī pašu pedagogu darbu, un tad lemt, cik adekvātas ir prasības pēc algu paaugstinājuma, portālam Mixnews.lv skaidroja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim bija jābūt zināmam jau šodien, bet izskatās, ka tas kļuvis par militāru noslēpumu, jo no Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi par pirmo variantu nav vēl zināmi, kā arī informācija par tā tapšanu netiek izpausta, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētaja Ingrīda Mikiško.
Sistēma, kas būtiski ietekmē pedagogu atalgojumu "Nauda seko skolēnam" ir novedusi pie gadījumiem, kad skolas pārvilina skolēnus, lai skolotājs varētu saņemt algu, intervijā portālam Mixnews.lv sacīja sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz maija beigām plāno piedāvāt trīs jaunus pedagogu darba samaksas modeļus.
°Streiks ir galējais līdzeklis un tas nav pašmērķis problēmu izglītībā risināšanai, taču nepieciešamības gadījumā skolotāji ir gatavo pārtraukt darbu, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve, Jēkabpils Vaslsts ģimnāzijas skolotāja Inga Ermansone.
Skolotāji ir valsts inteliģences zieds – tā izteicās viena no pasniedzējām, kura 12.maijā kopā ar kolēģiem no visas Latvijas bija izgājusi ielās, pieprasot algas paaugstinājumu.
Aptuveni 7000 pedagogu, kas pulcējušies Doma laukumā uz piketu, pirmdien centās izsvilpt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), tomēr viņa nepadevās un turpināja uzrunu pūļa priekšā, ziņo LETA.
Izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei („Vienotība”) ir pretrunīgas sajūtas par pirmdien gaidāmo skolotāju protesta gājienu, kurā pedagogi prasīs palielināt atalgojumu, norādot, ka daļa no viņu darba, vispār nav apmaksāts.
Gadījumā, ja valdība neieklausīsies pedagogos un nenodrošinās taisnīgu, motivējošu atalgojumu, skolotāji streikos, pirmdienas rītā Latvijas Radio atzina Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas vadītāja (LIZDA) Ingrīda Mikiško.
Ja valdība un Finanšu ministrija (FM) solidāri neatradīs iespēju piešķirt skolotāju algām trūkstošu naudu, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) neizslēdz iespēju atkāpties no amata, ziņo LETA.
Šodien, 16.janvārī, kārtējās Daugavpils novada domes sēdes gaitā Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša paziņoja, ka Ministru kabinets ir izdevis noteikumus, saskaņā ar kuriem tika iedalīti līdzekļi Daugavpils novada skolās strādājošo skolotāju darba samaksai.
12. decembrī Daugavpils novada domē notika kārtējā deputātu sēde, kuras gaitā galīgi tika atrisināts jautājums par valsts mērķdotācijas sadali pedagogu darba samaksai un obligātajai sociālajai apdrošināšanai 2013. gada decembrī.
Šodien, 5.decembrī, Daugavpils novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes gaitā tika izskatīts jautājums par valsts mērķdotācijas sadali skolotāju darba algām un obligātās sociālās apdrošināšanai 2013.gada decembrī.
Mūs spiež ielās - mūs spiež streikot, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško.
Vīlušies politiķu piedāvājumā par nākamā gada algām, skolotāji ceturtdien pie Saeimas rīkoja brīdinājuma piketu. Protesta akcijā piedalījās aptuveni 2000 skolotāju, augstskolu pārstāvju un zinātnieku.
Arī pēc aptuveni stundu ilgušas sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V), izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītāju Inu Druvieti (V) un Saeimas deputātiem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav mainījusi savu viedokli, ka no nākamā gada 1. septembra pedagogu mēnešalgas zemākajai likmei ir jāpieaug no 280 līdz 310 latiem, nevis 295 latiem.
Starp skolotājiem ir ļoti liela nevienlīdzība, jo trešdaļa skolotāju saņem vairāk nekā 550 latus pirms nodokļu nomaksas, taču vēl trešdaļa – mazāk par 280 latiem, norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovs.
«Nedomāju, ka pedagogi ar piketu panāks lielas izmaiņas esošajā budžetā, jo iespējas to mainīt ir nelielas,» komentējot ceturtdien notiekošo pedagogu piketu, ar kuru izglītības un zinātnes darbinieki cer «izsvilpt» valdības budžetu, LNT raidījumā 900 sekundes pauda prezidents Andris Bērziņš.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Ministru prezidenta birojs un Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojuši sadarbības memoranda projektu starp Ministru prezidentu, IZM, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Latvijas izglītības vadītāju asociāciju (LIVA), informē IZM.
Šodien, 30.septembrī, Daugavpils novada domes sēdē deputāti izskatīja jautājumu, kas izraisīja diskusijas, - skolotāju darba algām domātās mērķdotācijas sadales noteikumus.
Valdības pārstāvju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) tikšanās laikā pirmdien panākta vienošanās no nākamā gada 1. septembra skolotāju zemāko mēnešalgas likmi palielināt no pašreizējiem 275 latiem jaunākajiem skolotājiem un 280 latiem pieredzējušākiem pedagogiem līdz 295 latiem mēnesī visiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pārliecināta, ka 2014.gada valsts budžetā ieplānotais finansējums skolotāju algām ir nepietiekams un jau nākamā gada pavasarī algu izmaksai būs jāprasa papildu līdzekļi.
Ja nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, trešdien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Portāls Gorod.lv jau vēstījis, ka šī gada 27.augustā Marka Rotko mākslas centra konferenču zālē notika sapulce, kurā piedalījās Daugavpils izglītības iestāžu vadītāji un arodbiedrību priekšsēdētāji.
Skolotājiem dotie solījumi par algu palielināšanu šogad tiks pildīti, taču par to, kādas izmaiņas pedagogu atalgojumu gaida turpmākajos trīs gados, patlaban skaidrības nav.
Pamatīgu konfliktu valdībā izraisījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mēģinājums 2014.gada budžetā "izkarot" papildu finansējumu skolotāju algu palielināšanai.
No 1. septembra pozitīvas izmaiņas skars visu pedagogu atalgojumu, uzsver izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžeta pedagogu algām pieprasījusi papildus turpat astoņus miljonus latu, Finanšu ministrija (FM) rosina atbalstīt vien 237 000 latu piešķiršanu.
Neraugoties uz skolēnu skaita samazināšanos, nesamazināsies kopējais finansējums, ko pašvaldības saņem mērķdotācijas veidā pedagogu algām, portālam ”Delfi” uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu skolotāju algu izmaksu līdz 2013. gada beigām, tiks nodrošināti, izmantojot ietaupījumu, kas radies pateicoties tam, ka ir būtiski samazinājusies sešu mēnešu RIGIBOR likme.
Nākamajā mācību gadā visi pedagogi lielākas algas nesaņems, tās, iespējams, būs tikai no 2014. gada. Tomēr jau šogad palielināsies to skaits, kas pie algas iegūs piemaksu par kvalitāti.
Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova paziņoja portālam Gorod.lv, ka pagaidām nav skaidrs, kādā veidā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija plāno mazināt nevienlīdzību Latvijas pedagogu atalgojumos, un viņa pagaidām nevēlētos komentēt minētās reformas lietderīgumu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri noteikt visiem pedagogiem cieto algu – 533 latu apmērā par slodzi, lai tādējādi novērstu nevienlīdzību dažādu pašvaldību skolotāju darba samaksā, lielākā daļa nozarē strādājošo uzskata par nemotivējošu un «izrautu no konteksta».
Daudz skolēnu, daudz stundu un pamatīgs darbs. Pie šādiem apstākļiem ir skolotāji Latvijā, kuri, kā izrādās, nopelna mēnesī pat virs tūkstoš latiem. Tajā pašā laikā, daudziem, strādājot pat trijās skolās, mēnesī nesanāk 300 latu, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto".
Daži portāla Gorod.lv lasītāji ziņo, ka Daugavpils skolu skolotāji paraksta paziņojumus par to, ka no jaunā gada viņu darba algas tiek samazinātas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir apmierināta ar panākto kompromisu sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba samaksas palielināšanas iespējām.
Skaidrība par skolotāju algu paaugstināšanu būs pēc Jāņiem, taču pagaidām skolotāju arodbiedrība vēl spriež par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa piedāvāto memorandu, otrdien raksta laikraksts "Diena".
Tad jau es iešu projām, ja nevarēšu turēt savu vārdu, tā šovakar intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, tincināts par budžeta iespējām nodrošināt pedagogiem solītās atalgojuma izmaiņas.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis piedāvā pedagogu organizācijām parakstīt memorandu, kas paredzētu jau no 1.septembra paaugstināt skolotāju zemākās algu likmes par 10% un noteikt 10% piemaksu skolotājiem ar augstāku kvalifikāciju, portālu "Delfi" informēja ministra pārstāvis Reinis Tukišs.
Zemākās pedagogu likmes varētu palielināt jau no šā gada septembra, bet vidējā termiņā nepieciešams izstrādāt motivācijas programmu, kas būs saistīta ar atalgojumu, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.